apziņas parazīti birkas: dziesmas, laiks, mūzika

Pirms gadiem trim četriem bija laiks, kad ar biedriem drūmos ziemas vakarus pavadījām, klausoties aktuālo atklājumu — eksistenciālu grupu Apziņas parazīti. Mēģinājumi reflektēt par šīs mūzikas tematiku un jēgu parasti beidzās ar secinājumiem, ka «Apziņas parazītu» nosaukšana par savu iecienīto grupu būtiski iespaidotu nosaucēja publisko statusu, savukārt šīs mūzikas publiska atskaņošana varētu būt varas realizēšanas mehānisms pār tiem, kam vismaz iesākumā grūti izturēt pašnāvnieku stāstiņus. Ne velti kāds Tumšās kultūras portāla apmeklētājs norādīja, ka esot klausījies viņu albumu «Dievs ir miris», taču nervi nav izturējuši. Savukārt es toreiz domāju — nez, vai viņi izvilks līdz nākamajam pavasarim?

Laiki mainījušies, mēs esam izauguši un kļuvuši veci, sajūtu karte ir rediģēta, taču G/G AP nosaukums joprojām atgādina par tā laika pelēkajām dienām, asftalta naktīm, abrazīvajiem mirkļiem un nespodrajām idejām.