bērnu pavedēju ķērēji birkas: diena, iekšpolītika, masu_komunikācija, žurnālistika

«Dienas» media-hype gājiens «Sekss, bērni un internets», šķiet, nesis panākumus -- gaidāms, ka tiks sperti pirmie soļi, lai mainītu Krimināllikumu.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija nolēmusi precizēt Krimināllikuma pantu par netiklu darbību izdarīšanu ar nepilngadīgo, iekļaujot tajā arī skaidri noteiktu atbildību par pamudināšanu uz seksuālām darbībām internetā. Nedēļas laikā tiks izstrādāts grozījuma projekts, kas pēc tam tiks nosūtīts izvērtēšanai ekspertiem. Ja viņi to atbalstīs, tas nonāks Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, kura tālāk to varētu virzīt uz valdību. Pēc tam tas vēl jāpieņem Saeimai.

Diena, 2006. gada 8. novembris.

Pirms pāra nedēļām «Diena» portālā «Draugiem.lv» izveidoja fiktīvu «Marijas» kontu, ko izmantoja nogribējušos vīriešu un pārējo mūsu sabiedrības labākā ģenētiskā materiāla turētāju medīšanai. Tā kā diemžēl neviens no mums nav 14 gadus veca meitene (lai gan eksperiments par izlikšanās spēles sarīkošanu kuluāros izskanējis ne reizi vien), nejūtamies kompetenti spriest par to, cik liela varētu būt patiesā aktivitāte un cik daudz no kopējās komunikācijas, kurā iesaistījās «Marija», tiešā vai netiešā veidā izraisīja šādu viņas akciju kāpumu. Atliek vien mazliet skeptiski ticēt.

Saistībā ar šo gadījumu janka ar crescendo mēģināja pārspriest morālās panikas jēdziena piemērojamību šai situācijai, jo uzskatīja ka tās visas ir muļķības. Līdz Stenlija Koena, Stuarta Hola un citu klasiķu aprakstītajai situācijai tur joprojām nevelk, jo nav sabiedriskā stresa, kas ir nepieciešams, lai kaut ko šādā veidā varētu definēt. Media-hype (masu saziņas līdzekļu kampaņa ar saspīlētu uzmanību) jēdziens šī iemesla dēļ situācijai atbilst krietni vairāk. Vienlaikus tas lika pragmatiski meklēt arī šīs jezgas iemeslus – varbūt tie patiešām ir it kā apdraudēti jaunieši (lai gan viņu pašu viedokli neviens nav prasījis), varbūt kādu iemeslu dēļ bija ieplānots stigmatizēt «Draugiem.lv», varbūt ir vēl kādi skaļi nepausti politiski mērķi.

Taču ir kas svarīgāks -- «Dienai» no tiesas izdevās radīt (vismaz izdevās izlikties, ka tā radījusi) pārmaiņas politikā, un, teikšu kā ir, šādi gadījumi, kad preses dēļ kāds piesakās mainīt likumdošanu, Latvijā īpaši bieži nav. Šis viss, protams, tiek pasniegts komplektā ar \m/ un lozungiem par masu komunikācijas sociālās atbildības un sargsuņa funkciju, tādējādi uz brīdi atsvaidzinot nogurušā lasītāja prātu, viņam jau kuro gadu uzskatot, ka tas viss ir tikai politisks pasūtījums un prasība pēc «objektivitātes» un sabiedriska labuma vismaz mūsu žurnālistikā nav obligāta prasība. Varbūt nav arī, bet varbūt ne vienmēr.