Viena no privilēģijām, ko šad tad gadās baudīt galvaspilsētas iedzīvotājiem — ieraudzīt uz ielas pretim nākot kādu avīzē vai televīzijā redzētu slavenību. Tu ej mierīgi pa ielu, bet pretim nāk Raimonds Pauls vai Jānis Paukštello, šajā brīdī vienā līmenī ar Tevi, bez fiziskām un nepārvaramām barjerām jūsu starpā. Par to iedomājos, kad šonedēļ uz ielas atpazinu cu.
Šī brīdis bija jocīgāks nekā ieraugot Induli Emsi vai Robertu Gobziņu, jo par Pēteri zinu vien to, ko viņš pats par sevi raksta un izskatu zinu tikai no tā, kādu viņš pats sevi rāda. Un tomēr, šonedēļ agrā pēcpusdienā ejot pa Krišjāņa Barona ielu, priekšā ieraudzīju šo rudo pakausi, un jau tanī brīdī prātā bija doma — gan jau, ka cu. Pagāju viņam garām, pie Lāčplēša ielas krustojuma apstājos un atskatījos – patiešām cu, kas ar saviem biedriem (viens no tiem bija Toms), acīmredzami gāja pusdienot uz Stella Pub, jo viņi zina, kas būs pusdienās.
Apsveicu, cu, Tu tātad esi slavenība :) Pie viena arī lielisks piemērs, kādā veidā ar pašpublicitātes palīdzību ir iespējams paaugstināt savu statusu, veidot atpazīstamību un, kas zina, varbūt tas atmaksājas. Šī iemesla dēļ viens no nopietno žurnāla rakstītāju rokrakstiem ir žurnāla lapas pirmajā lappusē ielikt savu fotogrāfiju, uzrakstīt, kas autors tāds ir, ar ko nodarbojas, piedāvāt kontaktēties un visādi citādi darīt zināmu, ka žurnāls ir lielākoties tirgvedības līdzeklis (tieši šo pirmajā un vienīgajā žurnālu rakstītāju klasifikācijai veltītajā ierakstā aplūkoja
scibologs). Pašpublicitātes labo īpašību dēļ (piemēram, privātās dzīves atainojumu pilnībā kontrolē tās dzīvotājs) internets ir lielisks politiskās sfēras rīks. Tanī pašā laikā arī naida izpausmes no interneta var pārsviesties uz reālo dzīvi un, piemēram, tā vietā, lai tikai nonestu serveri, kurā bija CooLynX lapa pods.lv, ja atpazītu, viņu var arī pašu atspārdīt — jo ļaundaru atstātais vēstījums liecināja, ka tā ir personiska izrēķināšanās, ko izraisīja ļaundaru nepiekrišana lapas autora paustajam viedoklim.
Secinājums: internets un reālā dzīve tomēr nav divas nesaistītas pasaules.
nııtŕø
2006. gada 5. oktobris
Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, baltu garaiņu mutuļus elpodams, piebrauc ceļa malā. Lieli dūmi pirms brīža cēlās no autoostas, bet laikam ātri vien nodzēsa.
lasīt tālāk mīnus 28 »
nejaušs ieraksts:
centrālais septembris