uzlīmes birkas: 90_gadi, kultūra, reliģija

Viņvakar Botāniskā dārza rajonā redzēju baltu «Opel Vectra» ar kārtīgu kristieti raksturojošo zivtiņas simbolu aizmugurē. Uz bagāžnieka stikla uzraksts — «Par stipru ģimeni!» rozā burtiem.

Atceros, kā vēl nesen, 90. gadu sākumā ikviena puslīdz progresīva autobraucēja mašīnā pa priekšējā stikla visu augšu greznojās uzraksts «Latvija» (bija arī «Lada», «Marlboro» un citi varianti), tāpat Latvijas kontūrkartes un nacionālās krāsas dominēja tolaik modē esošajā uzlīmju kultūrā. Mums ir citas aktualitātes, turklāt sabiedrība viedokļos ir pārāk sašķelta, lai varētu gaidīt jaunu uzlīmju un uzrakstu masveidības ēru — no sērijas «sitam nēģerus», «mēs par gejiem», «Bušs ir terorists», «Deokupācija, dekolonizācija, deboļševizācija», «Rubiku par prezidentu!» un citiem.

Šādi konkrētas attieksmes paušanas gadījumi pie mums tomēr ir reta parādība — taču modes tendences ir salīdzinoši grūti prognozējamas un būtībā nav izslēgts, ka arī kaut kur Eiropā varētu iedēstīties amerikāņu «bumper sticker»/buferu uzlīmju kultūra. Kaut ko līdzīgu mēģina darīt daži pašmāju mākslinieki, piemēram, mass, un par šo viņiem žetons. Tomēr civilizētāk un jēgpilnāk nekā grafiti pseidomākslinieku apķēpātās sienas kā narcisisma pazīme.