kardināls Pujats. 2. daļa birkas: argumenti, morāle, praids, reliģija

«Ja jau diskutēt, tad diskutēt par būtisko,» kardināls Jānis Pujats raksta šodienas «Dienas» komentāru lapā.

Jautāsiet, vai demokrātijas vārdā nav jārespektē seksuālā minoritāte? Minoritātēm var tikt pieskaitīti cilvēki, kas no iedzīvotāju vairākuma atšķiras pēc tautības, ticības, valodas, rases, ādas krāsas, bet ne pēc morāliskā vērtējuma. Tas nozīmē, ka nevar būt nedz pīpmaņu minoritāte, nedz dzērāju, narkomānu, homoseksuāļu, prostitūtu, nedz kāda cita cilvēku grupa, kas padevusies kaitīgām nosliecēm.

Diemžēl par būtisko, proti, kas ir morāle, nerunā ne viņš pats, ne kāds cits. Morāle mūsdienās ir vārds ar tukšu skaņu, ko var lietot kā emocionālu instrumentu oponenta uzskata neargumentētai noliegšanai.

Būtībā tas pats ir arī ar homoseksuālismu kā tādu. Vai kāds masu saziņas līdzeklis praida eiforijā ir skaidrojis, kas tas tāds ir? Vai pacentās apkopot psihologu, sociologu un citu, domājams, zinošo cilvēku viedokļus? Nē. Nav pat izšķiroši, kādu realitāti šādi raksti pavērtu (un nav grūti iedomāties, ka «Diena» pierādītu kaut ko pretēju tam, ko uzskata «Neatkarīgā»,). Izšķirošs ir pamatotu viedokļu trūkums par jautājumiem, ko daudzi tiecas pieņemt kā pašus par sevi saprotamus. Politiskā nostāja kompensē visu un skaidro visu.

Ko no tā iegūstam? Kardinālu Pujatu armiju, kas aicina pieņemt atsevišķus jautājumus par nediskutējamiem, norādot, ka to būtība ir skaidra. Varbūt ir skaidra, varbūt nē, taču veids, kā šis jautājums tiek skaidrots, norāda uz tumsonību, kas valda dažās sabiedriskās institūcijās.