Plikās kājas pārlicis pāri palodzei, sēžu uz palodzes. Ir mazliet apmācies un drusku ceļas vakara vējš. Mēģinu iztēloties, ka nekur nav jāiet un nevienam no manis neko nevajag, un iztēlojos, kā tepat, bet ļoti tālu, var dzirdēt pērkona grāvienus. Ja piever acis, var redzēt arī zibšņus. Tikai ventilators nogalina jebkuras cerības uz silta negaisa pilieniem, savukārt 2006. vasaras nakts piedāvā, lai arī cik naivas, bet tomēr cerības.
Skanēs grāviens, nolādot debesis un dodot paraugu tāpat rīkoties arī laikavecim katrā no mums. Taču pašlaik uz palodzes ir gandrīz kā pludmalē bez saules un smiltīm.
Janks
2006. gada 11. jūlijs
Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, baltu garaiņu mutuļus elpodams, piebrauc ceļa malā. Lieli dūmi pirms brīža cēlās no autoostas, bet laikam ātri vien nodzēsa.
lasīt tālāk mīnus 28 »
nejaušs ieraksts:
nabadzība