bankas kartes birkas: argumenti, tehnika, ziņas, žurnālistika

Ļaudis atkal un atkal tiek baidīti ar skaidras naudas negatīvajām īpašībām un maksājumu karšu priekšrocībām. Šoreiz aktualizējies jautājums par baciļiem un citām dzīvām būtnēm, kas sastopamas uz naudas.

Latvijas Infektoloģijas centrs ir veicis vairāk nekā 30 analīžu un atklājis, ka netīrākie sadzīves priekšmeti, kur varētu būt bagātīga mikroflora, ir banknotes un monētas, sabiedriskā transportlīdzekļa rokturi, arī sēdekļi, lielveikalu ratiņu rokturi, kāpņu margas iestādēs, kur daudz apmeklētāju, sabiedrisko tualešu aprīkojums, mobilie telefoni un vīriešu kaklasaites.

Šādas briesmas pirms vairākām dienām rakstīja «Neatkarīgā» un gan jau citi arī, tādējādi parādot, cik spējīgi ir First Data International savus reklāmas pasākumus padarīt par vienkāršu ziņu, kam it kā nav nekā kopēja ar Rīgā novērojamajām vides reklāmām.

Avīzes vēstījumā nebija teikts, cik un kādus priekšmetus pētnieki aptaustījuši, lai izdarītu secinājumus par «mikrovidi», tomēr mūs māc zināmas aizdomas, ka daudz mazo kustoņu ir arī veikalos uz čeku parakstāmajām pildspalvām, bankomātu un karšu nolasītāju pogām. Taču tas jau ir sīkums, no tā jau mēris un citas nelaimes nerodas.

Sīkums nav arī materiālie zaudējumi, kas rodas kartes nozagšanas vai citas nelietīgas izrīcības dēļ. PIN kodu ērā viss, protams, kļūst krietni drošāk, taču joprojām ir daudz vietu, kur kontu var iztīrīt, pretī dodot tikai viegli viltojamu parakstu. Ņemot vērā, cik «liela» uzmanība veikalos tiek pievērsta parakstu salīdzināšanai, tā nudien nav problēma.

Problēmas rada arī karšu pakalpojumu sniedzēju skopums. Tā vietā, lai ieviestu bezmaksas tālruni ar numuru, ko viegli atminēties, nelaimes gadījumā Tev būs jālūko atrast, kur ir tas sasodītais tālr. 7092555. Ja pie viena pazudis arī mobilais tālrunis, kā sazvanīsi?

Maksājumu kartes ir labas un ērtas, bet nevajag domāt, ka baņķieri tās ieviesuši nesavtīgos nolūkos. Viņi vēlas draudzēties naudas dēļ - turklāt Tavas, ne savas.