vēstule operatoriem birkas: cirkus, sabiedriba

Cienījamie LMT, Tele2, Bite un visi nenosakāmā daudzuma un labuma priekšapmaksas karšu pakalpojumu nodrošinātāji!

Lūdzu, lūdzu, netaisiet vairs zemo cenu akcijas, neļaujiet ne naktīs, ne svētku dienās ne citos laikus runāt par vienu, nulle vai nemaz santīmiem, lūdzu, paceliet sarunu un abonēšanas cenas, lūdzu, lūdzu, nepārdodiet vairs subsidētos telefonus...

Lai arī Latvijā mobilo sakaru cenas, salīdzinot ar Eiropas līmeni joprojām ir augstas, tomēr dažādi «izdevīgie» piedāvājumi, piemēram, pērc vienu «Zelta zivtiņu», pārējās 47 dāvinām arī mums ir atraisījuši runāšanas kāri. Agrāk sarunas beidzās līdz ar kredīta beigām vai vismaz mēmu šausmu apjausmu, iedomājoties par to, kāds būs rēķins, savukārt tagad viena otra publiskā vietā piespiedu kārtā klausāma saruna beidzas vien tad, kad tālrunim izlādējas akumulators. Un tā jau ir zīme.

Runāt mēs gribam daudz, tāpēc, ka telefons mums palīdz saglabāt kontaktu arī tad, kad fiziska pieskaršanās vairs nav iespējama. Tāpēc man vakar stundu autobusā vajadzēja klausīties, kā meitene pa telefonu runā ar puisi, kas viņu bija «pavadījis» autoostā. Bet nē, tās acīmredzot nebija atvadas. Nezinu, kurš pirmais sāka, tas arī nav svarīgi, taču klausoties šos «tagad mēs braucam pa Merķeļa ielu...» «kad būsim pie eLeMTeškas, es tev pateišu, cik grādus rāda...», «vai, te kaut kāds sastrēgums...», «gaidām pie sarkanā» mēģināju sasaistīt it kā pieaugušo cilvēku ar šiem gājieniem. Par laimi, viss kādreiz beidzas, un arī vienam no viņiem telefons nomira gan.

Tāpēc - lielais labais «LMT», lieliskā «Tele2», toksiskā «Bite», «Okarte», «Zelta zivtiņa», «īzī», «urā», «Amigo», «toxic» un gan jau vēl kāds, ko, piedodiet, aizmirsām – vai jūs kādu dienu, teiksim rīt, nevarētu sanākt kopā un, izveidot karteli un vienoties par vienādi augstām cenām? Ja cilvēki pieklājīgu uzvešanos un savas apakšveļas nerādīšanu paši iemācīties nespēj, viņiem taču ir jāpalīdz, vai ne?

Cieņā un mīlestībā,
mosties team