Dzirdēju PND dziesmiņu par Sprīdīti. «Spīdītis ar savu lāpstu, bļeģ, kalnus gāza. Viņam bija vecenes, viņam bija nauda, viņam bija mājas, kur palikt, bet viņam vajadzēja tikai naudu. Sprīdītis bija muļķis... idiots...» skaņdarbā ķērc solists.
Un ķērc viņš pēc būtības. Kurp tu steidzies, Sprīdīti? Piesēdi un nomierinies, tāpat neko nedabūsi! Un tas, ka Sprīdītim pēc ceļojuma atvērās acis un ka parādījās apjēga par Pasauli, ir tik nenozīmīgi, ka nav pat vērts pieminēt. Neko taču viņš arī neizdarīja. Tikai pasauli apskatīja, bet gara gaismu citiem tāpat nedeva un arī dzīves apstākļus savai kopienai diez vai uzlaboja — princesi taču noraidīja. Muļķis?
Janka
2002. gada 18. oktobris
Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, baltu garaiņu mutuļus elpodams, piebrauc ceļa malā. Lieli dūmi pirms brīža cēlās no autoostas, bet laikam ātri vien nodzēsa.
lasīt tālāk mīnus 28 »
nejaušs ieraksts:
par meklēšanu