mīnus 28 birkas: gadalaiki, masu_komunikācija, ziema

Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, baltu garaiņu mutuļus elpodams, piebrauc ceļa malā. Lieli dūmi pirms brīža cēlās no autoostas, bet laikam ātri vien nodzēsa.

Mīnus 28 mums labi parāda, kamdēļ nepieciešama masu komunikācija. «Cik auksts», mēs sakām, vieni izejot uz ielas. Cik auksts, mēs drebinoties sakām citiem tikpat neaizsargātajiem un aukstuma sistajiem cilvēkiem. «Cik auksts», mēs drebināmies, dokumentējot savus ikdienišķos piedzīvojumus sviesta cibā. Un -- «cik auksts!» -- mēs sakām, lasot ziņās, klausoties pa radio un skatoties televīzijā kārtējo apstiprinājumu: jā, tev nudien nerādās murgi, cilvēk. Nudien, ir auksts.

Ārējo notikumu svarīgumu apstiprina tā esamība dienas kārtībā. Ja Tavas aktualitātes tur nav, iespējams, ka tas nemaz nav svarīgi, iespējams, ka Tev tikai tā šķiet. Taču mīnus 28 ir aktuāli visiem, kas salts un piesalst. Ja Tu pašlaik sēdi siltā birojā vai arī citā vietā, kam nav tiešas saites ar meteoroloģisko realitāti, mēs Tev pastāstām, kas ir svarīgs, mēs veidojam kopēju izjūtu dokumentēšanas, salīdzināšanas un apstiprināšanas mehānismu. Tādējādi viena no realitātēm tiek aktualizēta un internalizēta kā mūsējā, īstā realitāte, lai arī neīsts masu saziņas līdzekļu saturs pēc būtības ir.