«Jāņem uz longtermu, uz šorttermu ir trikī», sarunu biedram lietišķi teica kāds čalis otrpus galdiņam. Nez, viņam izglītība vai darbs tāds? Šis runas veids liek uzdot jautājumu, vai pēc 50 gadiem šodienas latviešu valodas tekstus nākotnes runātājs vispār varēs saprast, ja vispār tad par latviešu valodu kā tādu vispār kāds vēl runās, jo pārveidošanās tendences ir labi jūtamas.
Tāpēc – runā tagad, draugs. Iedomājies, ka pēc 50 gadiem Tu ar savu šodienas valodu būsi jau fosilija, bet vēl atcerēsies pirmsfosilo laika posmu. Laika kompresijas dēļ mūsdienu cilvēks savas dzīves laikā paspēj nodzīvot veselus laikmetus. Jau Žans Bodrijārs savā darbā «Consumer society» norādīja, ka pagātnē lietas, objekti pārdzīvoja cilvēkus, dinastijas un laikus, turpretī šodien tie ir cilvēki, kas vēro objektu dzimšanu, attīstīšanos un iznīcību.
Kas zina, vai valoda un kultūra tās tradicionālajā izpratnē arī pēc kāda laika nekļūs par parādībām, kā attīstību var vērot vienas paaudzes robežās. Kaut gan – kas gan tās būs par kultūrām un valdām, kas radīsies? Varbūt tās nevis radīsies, bet mūžīgi ies bojā, un mēs tikai skatīsimies, tēlojot savas mazās civilizācijas antropologus?
Nekas, pagaidīsim un varbūt sagaidīsim.
nııtŕø
2005. gada 15. jūnijs
Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, baltu garaiņu mutuļus elpodams, piebrauc ceļa malā. Lieli dūmi pirms brīža cēlās no autoostas, bet laikam ātri vien nodzēsa.
lasīt tālāk mīnus 28 »
nejaušs ieraksts:
par žurnāliem. 6. daļa