lietus 2005 birkas: gadalaiki, pavasaris

Biju domājis, ka pirmais lietus būs citādāks.

Pirms dažām dienām krustojumā gaidot zaļo gaismu un skatoties, kā mašīnai no jumta uz priekšējā stilka tek kūstošas netīra sniega slienas, domāju, cik skaisti tagad būtu sajust lietus piles logā. Todien šķita, ka lietus ir tik tālu, cik tālu ir aprīlis, taču nē - cetrurdiena atnāca ar miglu, mājās aizmirstiem cimdiem un lietu. Pie Linezera slimnīcas vispār ir skaisti - koki, migla, dvaša un apkārt tik daudz ikdienišķuma, kas vienlaicīgi ir īpašas dienas neparastais.

Šodien bija pirmais lietus - man samirkušas kājas, pāri peļķēm lecot, daudz skriešanu, daudz skatienu apkārt -- lietussargi, mobilie telefoni ielās, manas bažīgās sejas atspulgs pretimnācēju sejās, baltiem sāļiem slapjas meiteņu bikšu staras, bet sajūta -- tas vēl nav pavasaris. Tas vienkārši ir nogurums. Sirds no dienas satraukumiem tagad viegla, bet negulētās naktis gaida atelpu. Gaidīs līdz pavasarim.