kā mēs Gruziju aizstāvējām birkas: gruzija, krievija, pilsoniskums

Ar saukļiem Gruzijas atbalstam un Krievijas nosodījumam, dziedāšanu, aplausiem un ziediem gājienā Gruzijas atbalstam šodien devās prāvs cilvēku pulks — iespējams, tūkstotis, iespējams, vairāk. Karu Gruzijā izbeigt mēs nespējam, bet morāli atbalstīt varam efektīvāk nekā rietumvalstis, kam vērsties pret Krieviju neļauj saistības un politika.

Pie Brīvības pieminekļa jau no Vecrīgas puses varēja redzēt Gruzijas karogus, baltas rozes un transparentus. Sākot gājienu, tā vadoņi latviešu un krievu valodā aicināja nepakļauties provokācijām, pie Krievijas vēstniecības neiet pāri ielai un uzvesties, kā nākas (zīmīgi, ka instrukcijas krievu valodā bija garākas nekā latviski). Un tad mēs devāmies. Lielākoties pa Raiņa bulvāra ietvi, jo policisti neļāva bloķēt transporta plūsmu un aizņemt ielu. Krišjāņa Valdemāra ielas krustojumā tie regulēja satiksmi, laipni ļaujot iet pāri arī pie sarkanās gaismas.

Kad atnācām pie Krievijas vēstniecības, sanākušo pulka priekšā izlīda bariņš jauniešu ar Krievijas karogiem un prokrievisku noskaņojumu. Policisti ar tiem veikli tika galā, aizraidot tos ielai otrā pusē — tajā, kurā vēstniecība. Krievijas vēstniecība uz mums noskatījās mēmām drošībnieku acīm, bet pasākuma laikā kārtību nodrošinošie policisti — it īpaši policijas meitenes — nikni šņāca uz tiem, kas vēlējās nostāties uz ielas braucamās daļas.

Turpretim Gruzijas vēstniecība par mūsu ierašanos priecājās. Bija aizkustinoši redzēt gruzīnus, kas mūs sveica ar vārdiem «Paldies, Latvija!», savukārt mēs viņiem pretim devām baltās rozes un saukļus «Gruzija! Gruzija!». Viņu reakcija pateica: viņiem ir svarīgi, ka esam atnākuši.

Tomēr stāvēšana un saukšana pie vēstniecībām itin labi parādīja, kas vidējam latvietim ir meklējams šajā akcijā. Viņu vada naids vai vismaz negatīva attieksme pret Krieviju, un Gruzijas pusē viņš ir nostājies galvenokārt tāpēc, ka konflikts ir ar viņam itin pazīstamo Krieviju, nevis tāpēc, ka Gruzija cieš. Ja mūsu gruzīnu draugus sistu azerbaidžāņi, armēņi vai turki, nekāda gājiena nebūtu.

Gājiena dalībnieku daļas nacionālismu apjautu brīdī, kad pie Gruzijas vēstniecības sanākušie sāka dziedāt leģionāru dziesmas, bet pie Krievijas vēstniecības izskanēja saukļi par «okupantiem», «slepkavām». Protams, ka tur runāja padomju okupētās Latvijas iedzīvotāja balss. Un, kad iefiltrējušies nacionālisti sāka kaut ko beztēmā sāka saukt par sliktajiem krieviem, radās sajūta — ja pasākums ilgtu nevis stundu, bet drusku ilgāk, mēs noteikti sadalītos kādās trejās grupās: normālajos, kas atnākuši Gruzijas dēļ, nacionālistos, kas atnākuši nenokārtotu rēķinu dēļ ar Krieviju un līdz ar to krieviem, un Krievijas aizstāvju minoritātē, kas arī nepaliek vienaldzīga šajā konfliktā.

Pie Gruzijas vēstniecības mēs kavējāmies ilgāk, dziedājām, devām viņiem puķes, likām tās uz vēstniecības palodzēm, gruzīniski saucām, kā vēlāk noskaidroju, «Lai dzīvo Gruzija» un visādi citādi iepriecinājām viņus. Viņiem patika. Mums arī.

Igauņi Gruziju atbalsta pērkot gruzīnu vīnu. Pagājušās nedēļas nogalē Igaunijas mazumtirgotāja «Prisma» veikalos esot dubultojies Gruzijas vīna «Old Tbilisi» pārdošanas apjoms.

Gribu/negribu ierakstīt atsauksmi!