Cilvēki brīvdienā bariem vien neskrietu uz centru tikai tādēļ, lai paskatītos salūtu. Kuŗš gan mūsdienās nav redzējis salūtu? Nē, cilvēki dodas mijiedarboties, sabiedriskoties, runāties, reaģēt uz apkārt notiekošo. Tas ir galvenais, un salūts Latvijas dzimšanas dienas svinībās centrālais elements bija un tik daudz cilvēku pulcēja drīzāk tikai pārpratuma, nejaušības dēļ.

Salūta vietā varēja būt jebkas cits, jo galvenais ir efekts. Salūtu var skatīties arī televīzijā, bet dzīvi cilvēki ar dzīvu attieksmi ir sasniedzami tikai reālajā dzīvē. Un dzīve šovakar bija ne mazāk krāšņa kā uguņošana — ar asinīm, gaismas ziediem, sastrēgumiem un cīņu par vietu.

Tavus smieklus es dzirdu ik dienas. Tie man ir apkārt pret paša gribu, tie kā akvareļi zīmēšanas stundā saplūdina manas skumjās dienas, vienaldzīgās stundas un vīpsnu minūtes. Tik stipri, ka man pa laikam ir jāaizspiež ausis vai arī jāpamet šī telpa, lai vismaz uz mirkli tiktu no tiem projām. Bet kur nu — Tavi smiekli mani vajā arī uz ielas, tie mani panāk tramvajos, ielu krustojumos un akmeņu sprostos.

Kopš pagājušās sestdienas, kad Latvijas valdība nācionālizēja «Parex» banku, visi tuvumā esošie ļaudis ar labākajiem nodomiem ir mēģinājuši mūs pārliecināt, ka viss būs labi. Vēstījuma nodošana ir izvērtusies gana veiksmīga — īpaša stresa nemana, valsts tukšajos «Pareksa» apcirkņos iebērusi sauju dukātu un visi ceŗ, ka grūtības kaut kā pārdzīvosim.

Finanšu grūtībās nonākusī banka nu būs kā smags akmens valsts kaklā, kas kļūs vēl smagāks, ja glābšanas plāns neizdosies. Tomēr brīdī, kas valdība kaut ko sāka darīt, īpašu izvēles iespēju vairs nebija.

Vēl pirms dažiem gadiem bija visai populāri rēķināt, cik lielus zaudējumus rada spams jeb mēstules. Populāri tas bija tamdēļ, ka skaitļi bija lieli un visu laiku aizvien pieauga. Pēdējā laikā gan šāda pētniecība, šķiet, ir izgājusi no modes.

Lasot ziņas par spamaupuŗiem, es dažkārt domāju — ir nu gan amerikāņi (vai kādi citi) stulbi. Tādos zaudējumos var iedzīvoties vien tad, ja ļaudis rūpīgi izlasa katru mēstuli ar «v1agras» un «Rolex replica» piedāvājumiem, un, kad visas negribētās vēstules izlasītas un tām godprātīgi atbildēts («Pateicos par jūsu interesi, bet pašlaik esmu pilnībā apmierināts ar savu seksuālo dzīvi»), darba diena arī beigusies. Tomēr šī ir tikai viena, un lietotāja līmenī nebūt ne kaitnieciskākā spama izpausme.

«Ja Ābiķa kungs ir ļoti apvainojies, tad es atvainojos, ka esmu aizskāris viņa jūtas. Bet es ļoti ceru, ka Ābiķa kungs saprot, kas ir komentējošā žurnālistika,» laikrakstam «Diena» sacīja Kārlis Streips, atbildot Saeimas deputātam Dzintaram Ābiķim, kuŗš jūtas aizskarts, ka Streips valdošo koalīciju savā televīzijas raidījumā dēvē par «bandu».

Divi zīmīgi aspekti — par izteikšanās līmeni publiskajā telpā un par indivīda un kolektīva attiecībām un savstarpējo atbildību.