Kas kopējs mušai un cilvēkam? Tie abi ir dzīvi. Tajos abos notiek bioloģiskie procesi, kas ķermeņa daļas un to īpašības apvieno vienotā sistēmā, kura spēj patstāvīgi darboties reaģēt uz vidi. Tad kāpēc viena dzīvība ir vērtīgāka nekā cita; kāpēc vienas dzīvības izdzēšana faktiski tiek uzskatīta par morāli neitrālu darbību, bet cita — par kaut ko ierobežojamu?
Par dažādajām dzīvībām tieši tik absurdās kategorijās gribas domāt, kad tiek diskutēts par abortiem. Tā var labi redzēt, ka šo debašu centrā ne jau nu dzīvības vērtība pati par sevi. Kontrole pār cilvēku ķermeņiem ir ceļš uz savas ideoloģijas reālizēšanu.
Dūmi ceļas augšup un ieņem tādas formas, apmēram kādas es vēlētos redzēt. Dūmi plūst, līdz iejūk vispārējā pusizgaisušo dūmu masā. Es cauri pasaulēm skatos un skatos - katru reizi viss sanāk citādi, katru reizi viss beidzas citur. Visa pasaule ir piedūmota - laikam no stresa, nevēlēšanās, ietiepības, neticības, alkām un citām mūsu īpašībām. Un raugi - taisnā līnijā uz priekšu sēd vesela rinda tādu pat apbrīnotāju. Vai varbūt viņi jau tos vairs neapbrīno, varbūt tas jau ir kļuvis pārāk ierasti? Man trūkst gaisa.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu nevajag »
