mosties.org

2011. gada 31. jūlijs 23:09 Trīs atsauksmes

Zibens nosper govi

31. jūlijs, M.ORG — Kādā piepilsētas zemnieku saimniecībā šonedēļ nosperta govs. Par nozieguma izdarīšanu aizdomas krīt uz Zibeni, kam jau iepriekš sistemātiski ir bijusi saķeršanās ar likumu.

Lasīt tālāk →

2011. gada 21. jūlijs 18:09 4 atsauksmes

Kur ir Latvijas blogosfēra?

Vai Latvijā ir blogosfēra un vai vispār kādreiz ir bijusi? Šis ir jautājums, ko žurnāls Mosties.org uzdod savā devītajā dzimšanas dienā.

Pēdējos gados 21. jūliju esam atzīmējuši, atminoties autorus, kuru klātbūtne pašos iesākumos mūs iedvesmoja, bet kurus mūsu žurnāls ir pārdzīvojis. Domājot par to, kuru no pagājušā gadu desmita Latvijas tiešsaistes jomas pārstāvjiem šoreiz godināt, uznāca sajūta, ka Latvijas tīmeklī prātīgu, jauku vai vienkārši kvalitatīvu un ar personisku pieskārienu veidotu privātu vietņu vairāk nekļūst, neskatoties uz to, ka pats tīmeklis aug strauji. Bluogošana Latvijā ir beigusies, tā īsti nesākusies.

Lasīt tālāk →

2011. gada 13. jūlijs 13:54 Divas atsauksmes

Karš pret «Selgas» vafelēm

Laimas vafeles

Publiskā reakcija uz dāņu profesora Stena Stendera secinājumiem par «Selgas» vafeļu kaitīgumu ir bijusi sazvērestības teoriju garā — viņa kritizētāji notikušo interpretē ideoloģiski, uzskatot, ka Latvijas uzņēmumu ražojumu kritizēšana ir vēršanās pret Latvijas uzņēmumiem ar mērķi tos nogremdēt, lai vietējo tirgu ieņemtu svešzemju ražojumi.

Savukārt būtiskākais šajā stāstā, proti, cik veselīgi ir izstrādājumi, kas nopērkami Latvijas veikalos, paliek novārtā.

Lasīt tālāk →

2011. gada 3. jūlijs 18:14 Viena atsauksme

Divas stipendijas un vainīgais

Ziņu stāstos par Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāju Aivaru Stankeviču, kurš papildus atbildīgajam darbam valsts pārvaldē spēj arī vienlaikus studēt divās doktorantūrās un pamanījies divas reizes saņemt Eiropas Sociālā fonda stipendiju, ir mulsinoši akcenti. Stankeviča konflikts ar promocijas padomi ziņās ir bijis sekundārs, bet lielākā uzmanība ir pievērsta tieši viņa stipendijām — jautājumam, kurā problēmātiskuma ir krietni mazāk nekā medijiem, ierēdņa vainu meklējot, būtu gribējies.

Lasīt tālāk →

Meklēšana

Šī diena

  • Smuidra, Vitauts, Smuidris

rubrikas

izvēlēts raksts

Ar interesi palasīju Jura Kažas un viņa sabiedroto bezcerīgos mēģinājumus diskutēt ar oponentiem, kuri par katru cenu pasaules skaidrojumos mēģina iekļaut reliģiskus konceptus.

Pastāv populārs pastāsts par 19. gadsimta matemātiķi un astronomu Pjēru Laplasu. Kad viņš Napoleonu Bonapartu iepazīstināja ar savu darbu «Debesu mehānika», Napoleons viņam prasījis: Kā tas nākas, ka jūs esat uzrakstījis grāmatu par visuma sistēmu, bet ne reizes neesat minējis tā Radītāju? Uz to Laplass atbildējis: «Man nebija nepieciešamības pēc šādas hipotēzes.»

Pat ja šī atgadījuma norise droši vien ir ne līdz galam akurāti fiksēta un izskaidrota, zinātnieki kopš tā laika ne reizi vien ir izteikušies, ka pasaules skaidrošanā dievišķās iejaukšanās arguments ir lieks. Tomēr arī reliģiju sekotāji neatsakās no pretenzijām uz pasaules skaidrošanu. Cilvēka prāts ir spējīgs vienlaikus atbalstīt divus konfliktējošus uzskatus, tai skaitā apvienot reliģisko un zinātnisko skaidrojumu, tāpēc nav pārsteidzoši ne tas, ka ir reliģiozi zinātnieki, ne arī tas, ka ir ticīgie, kuri zinātniskus skaidrojumus vēlas izpušķot ar pārdabisko.

Patiesas pārliecības vai mīļā miera labad tapušu mēģinājumu atrast zinātnes vietu reliģijā un reliģijas vietu zinātnē netrūkst, taču tie ir un paliek sevis mānīšana un nepateikšana līdz galam. Par to var palasīt arī žurnālā «The New Republic» pirms vairākiem Čikāgas universitātes bioloģijas profesora Džerija Koina aplūkotajā šo centienu pārskatā.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Reliģijas un zinātnes nesavietojamība »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas