Toms savā audiovizuālajā pārskrējienā sacīja, ka mosties.org esot tikai pieci ieraksti — acīmredzot tik daudz acu uzmetienā lasītājs spēj atrast. Zinot, ka ierakstu pa šiem piecarpus gadiem tomēr ir sakrājies drusku vairāk (ierakstus var pārlūkot gan no arhīva sadaļas, gan lapot apgriezti hronoloģiski, jo katra ieraksta augšā un apakšā ir saite uz iepriekšējiem un nākamajiem ierakstiem), sāku domāt — iespējams, mūsuprāt tik pārskatāmā arhitektūra nemaz tik pārskatāma nav? Varbūt nepieciešami kādi uzlabojumi lietojamībā, veiktspējā, jaunas iespējas?
Tāpēc ar šo pēc padoma vēršamies pie Tevis, dārgo lasītāj. Vai ir kaut kas, ko vajadzētu uzlabot, ieviest no jauna vai izņemt ārā? Tev noteikti ir kādi ieteikumi par formu un saturu, un mēs būsim priecīgi tos uzklausīt vai nu atsauksmēs, vai e-pastā. Paldies jau iepriekš.
--
Paldies visiem, kas izteikuši viedokli. Pamazām ieviesīsim dažus no ieteiktajiem uzlabojumiem. Pirmais jau ir klāt -- RSS atsauksmēm. Izvēlējos vienkāršāko variantu, vienā plūsmā ievietojot visas jaunākās atsauksmes, izmantojot jau lietoto principu, pēc kura tiek veidots pēdējo atsauksmju saraksts, kas redzams lapā.
Viens no mūsdienu Latvijas ekonomikas lielajiem draudiem, ja neskaita augsto inflāciju, ir «tekošā» konta deficīts. Tie, kas paši savām acīm redz, kā cenas ceļas, bet alga netiek līdzi, zina, kas ir inflācija. Bet kas tas tāds par «tekošo» kontu? Ekonomikas ziņās it kā stāsta, taču saprot, labākajā gadījumā, tikai paši stāstītāji.
Tomēr «tekošais» konts pirmām kārtām ir nevis ekonomikas, bet gan valodas kultūras jēdziens. Tas tāpēc, ka latviešu valodā tecēt var ūdens vai kādas citas šķidras substances, taču konti, termiņi un rēķini, krati kā gribi, netek.
Reaģējot uz Ķīnas politiku Tibetā un arī citiem incidentiem, kas aizēnojuši gatavošanos Pekinas olimpiskajām spēlēm, šur tur izskanējuši aicinājumi boikotēt olimpiādi, lai šādā veidā paustu attieksmi.
Latvija gan neko neboikotēs, Latvija grib olimpiādi — tāda ir mūsu valsts oficiālā nostāja. Neviens neliedz Latvijai gribēt olimpiādi un tajā piedalīties, taču veids, kādā šī vēlme tiek pamatota, liecina par izvairīšanos no līdzatbildības par notiekošo Ķīnas teritorijā.
Iekūlos interneta strīdos. :))) Ir viegli atrast cilvēkus, kas ātri iedegas diskusijās. :] Daudzi no tiem strīdu tver personiski, taču tanī pašā laikā ikvienu teikumu beidz ar smaidiņu vai arī parāda mēli.. :pp Tomēr dīvaini, ja cilvēki, kas mēģina pretinieku iznīcināt, ar simbolu palīdzību tik ļoti uzsver sarunas neesošo jautrību :DDDD Nez, tas sevis iedrošināšanai????
Nav grūti atrast gadījumus, kuros masu saziņas līdzekļi tiktu izmantoti politisku mērķu sasniegšanai. Tomēr pēdējā laikā izskatās, ka šī parādība kļūst aizvien plašāka un redakciju savā pusē mēģina (un spēj) dabūt ļaudis, kam publicitāte nepieciešama savu personisko problēmu risināšanai.
«Latvijas Avīze», turpinot skolas šausmu stāstiņu sēriju, marta sākumā publicēja rakstu par skolēnu attiecībām Rīgas 2. vidusskolā, kur, pēc žurnālista Ramona Ratsepa domām, «stundas laikā pēc nelielas vārdu pārmaiņas izlaiduma klases audzēknis 19 gadu vecais Mārtiņš Slišāns piekāvis un žņaudzis savu klasesbiedru Kristapu Birznieku».
«Nike» rūpnīcās Ķīnā tiek viltoti dokumenti, netiek izmaksātas algas un strādā darbinieki, kas ir jaunāki par minimālo noteikto vecumu — šādas nepilnības atzinis pasaulē lielākais sporta kurpju un sporta apģērbu ražotājs.
Re, kā sanāk — preces, kas Ķīnā tiek ražotas necilvēcīgos darba apstākļos, nonākušas līdz Rietumu tirgum, jau ir apaugušas ar reklāmas vēstījumu un zīmolu kārtu, kas padara tās iekārojamas, bet to lietāšanu — par godājamu. Tas tāpēc, ka «Nike» strādnieku ekspluatāciju veikli ir padarījuši par ķīniešu, nevis savu problēmu.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātu gatavība regulēt internetu ir zīme, ka saistībā ar Ziemeļvalstu ģimnāzijas incidentu dotie solījumi kaut ko darīt tiek pildīti.
Pagaidām tālāk par pļāpāšanu Saeimas komisijā politiķi nav tikuši, turklāt īsti nav skaidrības, par ko tad politiķi vienojušies. LETA vēstīja par ieceri pielīdzināt interneta lapas masu saziņas līdzekļiem, «Delfi» — ka interneta medijiem jānoteic tāds pats juridiskais statuss kā citiem masu saziņas līdzekļiem, savukārt komisijas pēdējā sēde, kuras lēmumi publiskoti interneta lapā, ir notikusi 5. martā.
Ja vien dzejniecei Agitai Dragunai pietiks izturības un draugu juridiskajās aprindās, viņa Latvijā varētu radīt precedentu, ka autoram ir jāatsauc vai jākoriģē savi literārie darbi. Varbūt izklausās dīvaini, toties tā ir iespēja jauniem literāriem sasniegumiem.
Ko lai dara ar Sieviešu dienu? Deputāti Saeimas plenārsēdē 1996. gada 7. martā bija daiļrunīgi, jo zināja, ko. Piemēram, 6. Saeimas deputāts Modris Lujāns runāja šādu valodu:
Pēdējo gadu laikā būtiski samazinājies to Krievijas iedzīvotāju skaits, kas atzinīgi novērtē Josifa Staļina devumu valstī.
Pašlaik 39 procenti Krievijas iedzīvotāju atzīst, ka Staļina politikai bijusi pozitīva ietekme. 2003. gadā veiktā līdzīgā aptaujā šādi domājuši 53 procenti aptaujāto, 2006 — 42 procenti, vēsta Jurija Ļevadas analītiskā centra pētījums, kura laikā aptaujāti 1 600 cilvēki.
Pērn bija cirkus Merķeļa ielā pie cirkus, pagājušā mēneša pēdējā dienā — cirkus Centrālajā stacijā, flašmobs jeb zibpūlis. Rīkotāji pārrēķinājās un flašmoba vietā viņiem sanāca vienkāršs pūlis, kas atnāca paskatīties, ka cilvēki uz šo pasākumu patiešām atnāca.
Oditas Krenbergas pirmais jautājums Indulim Emsim (pazīstams arī kā MC's) saistībā ar tīklveida struktūrām skanēja šādi:
Emša kungs — varbūt par pašu to ideju. Kā jums viņa radās, ka ir jāpēta tāda veida struktūras?
Jautājums ir drusku dīvains, tomēr pats ekspremjera uzstādījums un naivā patiesības paudēja gars lielā mērā atbilst šim jautājumam.
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Emša frīstails »
