Dažkārt pat nepamanām, kā vēsture atkārtojas. Tajos senajos laikos, kad Latvija bija okupēta, mēs cerīgi klausījāmies «Amerikas balsi» un lūkojāmies uz Rietumiem pēc glābiņa, lai gan oficiālajā līmenī totalitārās sistēmas kontrolētie masu saziņas līdzekļi vienā laidā stāstīja par amerikāņu nelietībām un nekonstruktīvismu pret mūsējo ierosmēm un labo gribu. Tas nedarbojās, un 80. gados, kad kontakti ar Rietumiem paplašinājās, vajadzēja tikai uzvilt t-kreklu ar ASV karogu un «Levi’s» džīnas, un Tu biji pirmais visā ciemā. Amerika — varenības, brīnumu, brīvības, pretošanās (sic!) simbols.
Bērnībā, kad viņam nebija naudas, viņš vēlējās spēlēt loto, minēt laimīgos skaitļus, skrāpēt nost maģiskos aizklātos lauciņus, vilkt lozes un par to dabūt daudz visādu labumu. Spēlēt un uzvarēt sanāca pavisam maz, gan tāpēc, ka negribējās iztērēt visu naudu, gan tāpēc, ka visu laimēto atkal sanāca ieguldīt spēlē, lai sagaidītu īsto rezultātu. Toreiz viņš domāja — izaugšu liels, būs man nauda, tad gan spēlēšu, ik dienas pirkšu loterijas biļetes un kādu dienu dabūšu piesolītos tūkstošus un būšu laimīgs.
Sen nebiju lasījis tik optimistisku mēģinājumu kādam mācīt kaut ko «no pašiem pamatiem». Normāls interneta cilvēks, kas tīklā laiku pavada, lai izgāztu dusmas, izklaidētos vai arī pārliecinātos, ka citi ir vēl stulbāki, ieraudzījis šādu undergraduate līmeni, būtu reaģējis drusku citādāk, bet šeit - panesas abpusējs «wiii!». Bet varbūt tas tāds greizs kopējais novērojums par vietām, kur apgrozos.
Visu janvāri laisks ugunskurs deg Doma laukumā, to sargā trīs kamuflāžas drānās tērpti jaunsargi, ziemassvētku egle vēl nav izmesta kā nolietoti pagājušā gada ziemassvētki. Blakus dzeltens barikāžu laika «Ikaruss», kura autentiskajā arhaismā kā postmoderns smīns iestiprināts platekrāna ekrāns, kas rāda skatus no izbijušām barikāžu sajūtām.
Brilles piesalst pie sejas, stilīgajām meitenēm īsajās jaciņās nieres piesalst pie muguras, pa ceļam uz darbu redzēju, kā mašīnai kaut kas uzsprāgst motorā un braucamais, baltu garaiņu mutuļus elpodams, piebrauc ceļa malā. Lieli dūmi pirms brīža cēlās no autoostas, bet laikam ātri vien nodzēsa.
Gluži kā atsaucoties uz svētdienas rakstu (nu, jā, kurš uz ko), «Neatkarīgās» pielikums «Mēs» piedāvā jociņu:
Televīzijas ziņas: «Labvakar, cienījamie televīzijas skatītāji! Starp citu, nekā laba – tik briesmīgas dienas sen nav bijis! Čečenijā nav nogāzies neviens helikopters, Izraēlā palestīniešu kamikadzes nevienu nav nogalinājuši. Indonēzijā, paldies Dievam, apgāzies prāmis, bet visi 1500 pasažieri izglābušies. Ohotskas jūrā aizdedzies traleris, bet komanda, kā par nelaimi, pati nodzēsusi ugunsgrēku – nu kaut viens nelietis būtu apdegumus dabūjis! Visā Krievijas teritorijā sadzīves gāze nav uzspridzinājusi nevienu baraku, par daudzstāvu mājām pat vairs nesapņojam. Bija cerības, ka kādi pārdesmit cilvēki varētu noslīkt Kaspijas jūras piekrastes plūdos, bet kāds maita bija brīdinājis iedzīvotājus, un visi izglābušies. Un pat Maskavā jau veselu diennakti nav nošauts neviens domnieks. Sibīrijā gan ir šauts uz kādas pilsētas mēru, bet tas muļķa killers aizšāvis garām.
Vārdu sakot, atvainojiet, cienījamie televīzijas skatītāji, nevaram jums šovakar parādīt nevienu svaigu līķi, cerēsim, ka rīt situācija uzlabosies!»
Sabiedriskā transporta pieturās parādījušās reklāmas ar šādu tekstu:
Atnāc uz tuvāko pasta nodaļu pēc Zaļajām lapām un... mēs tevi aizsūtīsim uz mēnesi.
Tā arī nesapratu — tie būtu jāuztver kā draudi, vai kā?
Savukārt Gaisa tiltu rotā dižveikala «Domina» reklāmas, kas vēsta: «Kaifs, ne izpārdošana!» Šķiet, ka tur lētu zālīti dod.
Nesaki -- mēs esam kļuvuši tik auksti, ka vērtības vairs nav nekam. Nesaki, ka cilvēks nav nekāda vērtība. Arī vērtību pārvērtēšanas laikā cilvēks ir un paliek vērtība, cilvēks ir visu lietu mērs. Tiesa, miris cilvēks ir vērtīgāks, tas gan.
Pornogrāfija ir komunikācijas forma, ar kuru mūs var efektīvi uzrunāt un uz ko mēs vairāk vai mazāk naski atsaucamies. No paaudzes paaudzē pret seksuāli eksplicīta satura informācijas apmaiņu, arī iekļaujot to pašreprezentācijā, mēs izturamies jo iecietīgāk. Tas ir gan tāpēc, ka mums tā patīk, gan tāpēc, ka nav daudz tādu, kam tas nebūtu ekonomiski izdevīgi.
Pērnā gada 4.—11. novembra «Kultūras Forumā» Edvīns Raups lakoniskā veidā paskaidro sabiedrības un brīvības attiecības. Sabiedriskā emancipēšanās notiek uz jaunu, slēptu ierobežojumu ieviešanas rēķina, turklāt sabiedrība kārtības nodrošināšanai strādā pie efektīvākas uzraudzīšanas un kontroles sistēmas, lai uzturētu savai eksistencei nepieciešamo status quo struktūru darbību. Nekas būtiski jauns, bet patika veids, kādā doma pateikta.
Visi ir meklētāji. Atšķirība vien apstāklī, vai Tu meklē sev, vai citiem. Atšķirība — vai nu Tu esi google, vai spambots. Meklēt laimi, nepatikšanas, atslēgas. Neviens neteica, ka atradīsi. Šis taču ir meklētāju, nevis atradēju laikmets.
Pa nakti kārtējo reizi no jauna atklājām, šķiet, vienu no kvalitatīvāk izstrādātajiem žurnālu servisiem Latvijā - blogs.lv. Tiesa, ietekmes ziņā ar Sviesta cibu tas sacenties nevar, taču atmosfēras pamainīšanai par ļaunu nenāk. Pāris izklaidējošas piezīmes par iemītniekiem.
Salīdzinoši piesātinātajā Latvijas sieviešu žurnālu tirgū ir vēl vismaz viena brīva niša -- un man ir brīnums, kāpēc izdevēji to nav pamanījuši. Mani gan neapbēdina, ka gan vīriešu, gan sieviešu žurnālu vākus lielākoties rotā tikai hipertrofēti perfektu sieviešu miesu attēli, taču ko lai saka nabaga dāmas, neredzot attiecīgi uzcirtušos pretējo dzimumu (cik nu mūsdienās tas vairs ir pretējs)?
Dārgie draugi.
Jaunam gada sākoties, vēlos bilst dažus vārdus par darbu un centību. Bez saudzības, bet pretim rezultātiem, atpakaļ neskatoties un tiltus dedzinot (pēdējais laiks atmest vecā gada bezcerīgos mērķus). Mums visiem ir priekšā darbs darāms. Šeit vēlos citēt rindas no tautas oligarha Andra Šķēles leģendārās Jaunā gada runas, ko viņš teica 1996. gada 31. decembrī.
Zini, kāds ir ideāls spēļu automāts? Tāds, kuŗā spēlmanis neko nezaudē, savukārt veiksmīgas sakritības vai kombinācijas gadījumā var arī laimēt. Šāds spēļu automāts ir ticis Nilam Melngailim, un to sauc — «Parex banka».
Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu Melngailis un spēļu automāti »
Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada
E-pasts: redakcija-at-mosties-org
