mosties.org

2005. gada 30. jūnijs 13:01

svētku modes

Pilna Rīga sanākuse mazu (un ne tik mazu) dziedātāju un dejotāju, lai kārtējo reizi izjauktu šī brīža modes tendences un izpratni par stilīgumu. Jau pēc pagājušajiem Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem tikai retais varēja izjust gandarījumu, atslēgas vai pierakstu blociņu kaklā nēsājot, jo pirms tam to masveidā bija darījuse puse Rīgas.

Lasīt tālāk →

2005. gada 29. jūnijs 18:10

skats no iekšpuses

Ir labi, ka cilvēki meklē laimi un labāku dzīvi. Tas viss taču ir iespējams — nomainīt darbu, sievu, automašīnu, dzīvokli un valsti — gandrīz vai visu var nomainīt, tikai prāts, nodevīgais prāts paliek. Taču šis stāsts nebūs par to. Šīs stāsts būs par tendencēm un iespējām.

Lasīt tālāk →

2005. gada 28. jūnijs 11:00

diskusijas

Nemākam mēs diskutēt. Tas pats par sevi varbūt pat nebūtu nekas ārkārtējs pārprastās demokrātijas apstākļos. Taču man šķiet gaužām nenopietni, ka Dombura raidījumu «Kas notiek Latvijā?» dēvē par publiskajām debatēm, lai gan tur nav ne vēsts ne no publikas, ne debatēšanas. Publika ir vien pie ekrāniem, kāri sekojot izklaidējošajam raidījumam. Tik tiešām – informatīvi izklaidējošajam, jo citas funkcijas no tādas augstu kungu un dāmu parunāšanas nudien nav.

Lasīt tālāk →

2005. gada 27. jūnijs 12:33

pēc svētkiem

Jāņu dienās novērotais un plus vēl ceļu policijas manīgo sabiedrisko attiecību speciālistu sarūpētā statistika liek aizdomāties: vai nu mēs nemākam, vai negribam svinēt puslīdz drošā un saturīgā veidā (nu jā, no gan nozīmē «saturīgs»?).

Lasīt tālāk →

2005. gada 22. jūnijs 12:04

starpposms

Tuvojas kārtējie svētki, un, re, kā patērniecība atkal mēģina glābt kapitālistisko ekonomiku, kur vienīgais, kā allaž pietrūkst, ir pircējs un patērētājs. Ziemassvētkos Tevi aicina pirkt dāvānas, bet ko darīt Jāņos? Jāņi taču ir tradicionāli mazas iespringšanas svētki, kur pietiek ar klātu galdu, dažiem prezervatīviem un labi daudz alkohola, citādāk otrā rītā ar skaidru galvu būs kauns cilvēkos rādīties.

Lasīt tālāk →

2005. gada 20. jūnijs 16:53

kultūras žņaugi

Tev te par šauru? Salauz barjeras, parādi, ka Tu to vari! Izlauzies, iznāc ārā! Neklausies, ko citi saka, izbeidz šīs ciešanas! Aizmirsti, ka Tu dari tā, kā parasti dari, atceries, kāpēc Tu dari tā, kā dari. Atceries un saproti, ka bez tā mierīgi var iztikt. Kas, Tu nevari citādāk, nevari?!

Salauz barjeras, cilvēk. Salauz, un paskaties, vai Tu pēc tam vēl spēsi kājās turēties; paskaties, vai būs, pie kā pieturēties. Salauz savus kaulus un savu miesu, un pastāsti man, kā ir.

No kultūras barjerām jau nekur neaizbēgsi. Freids gan rakstīja, ka cilvēki, atgriezušies primitīvajā sabiedrībā ar primitīvajām attiecībām, būtu laimīgāki, jo tad bija mazāk kultūras noteiktu ierobežojumu, tomēr kaut kam jau Tevis ir jātur kopā.

Tava paranoja, spējas un nespējas, zināšanas, prasmes vai vēlme izrādīties ir tikai kultūra. Kultūra Tavā galvā. Ierobežojumi, kas parāda, kā saproti sevi sabiedrībā, savas iespējas un nespējas. Salauz to visu, un tad es gribēšu uz Tevi paskatīties.

2005. gada 17. jūnijs 17:27

materiālā pasaule

Labākais, kas mūsu pasaulē eksistē, ir lietas. Tās savā starpā sadzīvo daudz labāk nekā cilvēki. Protams, ir novērojami gadījumi, kad datora monitors mirgo, reaģējot uz mobilo telefonu, bet rozes novīst citu puķu sabiedrībā. Bet tās taču ir tikai lietas, kas arī nomirstot ļaunu prātu netur.

Lasīt tālāk →

2005. gada 15. jūnijs 16:59

valodiņa 4: rītdienas fosilija

«Jāņem uz longtermu, uz šorttermu ir trikī», sarunu biedram lietišķi teica kāds vīrs otrpus galdiņam. Nez, viņam izglītība vai darbs tāds? Šis runas veids liek aizdomāties, vai pēc 50 gadiem šodienas latviešu valodas tekstus nākotnes runātājs vispār varēs saprast, ja vispār tad par latviešu valodu kā tādu vispār kāds vēl runās. Pārveidošanās tendences ir labi jūtamas.

Iedomājies, ka pēc 50 gadiem Tu ar savu šodienas valodu būsi jau fosilija, bet vēl atcerēsies pirmsfosilo laika posmu. Laika kompresijas dēļ mūsdienu cilvēks savas dzīves laikā paspēj nodzīvot veselus laikmetus. Jau Žans Bodrijārs savā darbā «Consumer Society» rakstīja, ka pagātnē lietas, objekti pārdzīvoja cilvēkus, dinastijas un laikus, turpretī šodien tie ir cilvēki, kas vēro objektu dzimšanu, attīstīšanos un iznīcību.

Kas zina, vai valoda un kultūra tās tradicionālajā izpratnē arī pēc kāda laika nekļūs par parādībām, kā attīstību var vērot vienas paaudzes robežās. Kaut gan — kas gan tās būs par kultūrām un valdām, kas radīsies? Varbūt tās nevis radīsies, bet mūžīgi ies bojā, un mēs tikai skatīsimies, tēlojot savas mazās civilizācijas antropologus?

Nekas, pagaidīsim un varbūt sagaidīsim.

2005. gada 13. jūnijs 18:25

pārcilvēka nebūs

Ja mēs gribētu, mēs sevi varētu padarīt par pārcilvēkiem. Mēs sevi varētu pakļaut selekcijai tāpat kā suņus un kaķus, sevis atražošanai lietojot tikai augstākā labuma ģenētisko materiālu. Mēs varētu sevī attīstīt ģēnija īpašības, mēs varētu radīt cilvēku sugas — būtu dzinējcilvēki, sargcilvēki, klēpjacilvēki un citi. Mūsu vidū būtu izcili eksemplāri, kas lieliski pildītu savas funkcijas, un būtu arī pa kādam pieklīdenim, marginālam sētas plušķim, kas radies nepietiekamas kontroles dēļ.

Lasīt tālāk →

2005. gada 10. jūnijs 17:13

vienlaicība

Viena no šizofrēnijas pazīmēm ir nespēja koncentrēties uz kaut ko vienu. Tātad – uzmanības sadalīšana, darot daudzus darbus vienlaicīgi, un tas beigu beigās, protams, ietekmē arī padarīto. Tādā gadījumā mūsdienu pasaule paliek aizvien šizofrēniskāka, un mūsu ikdienas dzīves prakses to atkal un atkal atgādina.

Lasīt tālāk →

2005. gada 9. jūnijs 19:10

par lielveikaliem

Dižveikali ir mūsdienu masu kultūras nami. Dižveikali pilda skvēru un parku funkciju, tie ne tikai piedāvā daudz iepirkšanās vietu, bet arī plejādi citu pakalpojumu – tur ir kafejnīcas, tur tiek rīkoti koncerti, tur ir bērnu rotaļu laukumi, tur ir vienkārši soliņi, lai piesēstu un atvilktu elpu. Un, pats galvenais, tur ir citi cilvēki. Tur ir sveši ļaudis, tur ir paziņas, tur ir draugi, kas iepirkties vai arī «tāpat vien paskatīties» dodas kopā.

Lasīt tālāk →

2005. gada 6. jūnijs 17:10

pasaules bojāeja

Vieglākais veids, kā uzspridzināt pasauli, ir sākt to apšaubīt. Pētnieki to ir izdarījuši neskaitāmu daudzumu reižu, taču pēc kāda laika pasaule tomēr atkal tiek sakārtota. Parasti pētnieka nolūks ir uzzināt, «kā tas ir patiesībā», un tāpēc viņš uzdod jautājumus, uz kuriem citi vai nu nav mēģinājuši rast atbildes, vai arī vienkārši nespēj. Viņš ir tas, kurš apšaubīšanas tehniku izmanto, lai meklētu atbildes un lietu jaunu gaismu mūsu glāzēs, liekot citādāk paskatīties uz it kā jau zināmo, vai arī vēl nezināmo.

Lasīt tālāk →

2005. gada 1. jūnijs 17:18

aplis.cilpa

Kad Tu svini svētkus? Tad, kad pienāk kaut kas svinēšanas vērts, vai arī tad, kad sanāk laiks? Ziemassvētkos un Lieldienās pastāvošā iekārta Tev iedod brīvas dienas un saka: «Ej, svini, kā zini.» Kad pienāk svētki, kas nav iekļauti oficiālajā kalendārā, Tu sāc šaubīties. «Klau, manu dzimšanas dienu svinēsim sestdien, labi? Man šodien nav laika.» Cik bieži mēs aicinām ciemos vai arī mēs ejam laukā tad, kad sanāk, nevis tad, kad paredz īstais iemesls? Un, galu galā, kam ticēt vairāk -- svētku plānam vai laika plānošanai?

Lasīt tālāk →

Meklēšana

Šī diena

  • Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

rubrikas

izvēlēts raksts

Nez, kāpēc šodien gribas pateikt -- ir taču ziemassvētki. Pateikt to kādam un izdarīt kādu labu darbu, paskatīties acīs un patiesi patiesi nekā par to negribēt pretī, izņemot drusku izbrīnītu skatienu un smaidu.

Eju meklēt ziemassvētkus. Pirmo un pēdējo reizi grasos paskatīties uz egli Doma laukumā, kas jau ir tik ļoti izdaudzināta, ka tāpēc vien jāiztaigā līdz turienei un jāpabrīnās. Es neredzu nekādas pirkšanās mānijas, nekādus stulbus salaveča dāvānu gadatirgus, nekādas kliedzošas reklāmas un neatvairāmus piedāvājumus (skatlogā tizli dejojošs Santa nudien nav nekas neatvairāms). Tas nozīmē, ka (1) ziemassvētku nav vai arī (2) tie šogad nav pārdoti un nopirkti. Nekā, protams nav un nevar būt, un es nespēju izdomāt, kas gan te būtu konceptuāli mainījies, ja neskaita to, ka es iebēru kastītē santīmiņus vecītim, kas ar stabulīti spēlēja svētku melodijas (laikam). Man vienkārši ir nepiedodami gaiša sajūta bez cerībām un īpašām gaidām. Viss nez kāpēc notiek pats no sevis.

Ir taču ziemassvētki.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu nobīde »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas