mosties.org

2004. gada 31. maijs 14:46 5 atsauksmes

Andra Neiburga

Valtera un Rapas grāmatnīcā ieraudzīju Andras Neiburgas grāmatu «Stum, Stum». Un tātad - jau otrajā pirmā stāsta teikumā mums ir pofigs, trešajā lietojam īpašības vārdu «fakins», otrajā rindkopā pasūtām visus dirst, trešās rindkopas beigās autore uzbur, kā «ievelc plaušās to dzestro gaisu, vēl dienas nesamaitāto — huh, — notupsties sūnās aiz mazmājiņas, pavēro, kā čura mirgodama iesūcas ķērpjos, — kaifs».

Lasīt tālāk →

2004. gada 27. maijs 16:16 Divas atsauksmes

sēru sludinājums

Ieraudzīju kādā vecā avīzē:

Pašā dzīves plaukumā no šīs dzīves gaitām labprātīgi šķīries mans neizsakāmi mīļotais mazdēls
ANDRIS KĀRKLIŅŠ
(1985.g. 29.III - 2004.g. 9.IV)
Dziļās sāpēs un sērās noliecu galvu.
Vectētiņš.

Ja cilvēki biežāk iedomātos, ka viņus kāds var gaidīt un nesagaidījis patiesi bēdāties; ja vien cilvēki zinātu, ko viņi gaida un prastu to kaut kādā veidā citiem pasacīt, dzīve vienam otram būtu krietni citāda.

2004. gada 26. maijs 15:22 Viena atsauksme

kompānija

Ejot uz tramvaju, ieraudzīju kādu bezpajumtnieku, kas, apsēdies koka pavēnī, baroja baložus. Viņam pie kājām gulēja neapšaubāmi beigts suns, un bezpajumtnieks izskatījās kā nopietnu darbu paveicis. Kad biju viņiem jau gandrīz pagājis garām, beigtais suns pacēla galvu un sāka uz mani blenzt.

Ne viss ir tā, kā izskatās.

2004. gada 26. maijs 15:19

optiskais kabelis

Visi cieš. Daži to gluži vienkārši nepamana.

2004. gada 21. maijs 18:56 7 atsauksmes

nakts vējš

Es atceros. Ir četri naktī, un ārā jau sāk palikt drusku gaišāks, taču lietus nerimstas, un lielas lāses sitas pret palodzi. Vējš pūš logā un arī zem segas ir auksti. Neatvēris acis, es pastiepjos un norauju uz skapja saliktās drānas — tās man sakrīt virsū un, iespējams, paliek siltāk.

Ārā ik pēc brīža iepīkstas auto signalizācija. Būtu taču viņi beidzot to mašīnu nospēruši, un miers, es saku neredzamajiem zagļiem, lai arī īstenībā droši vien arī auto nervozi reaģē uz lielajām lietus lāsēm.

Kaut kur tepat blakus es dzirdu kādu elpu, taču tas nemaina neko. Pilnīgi neko. Nakts ir tik gara un man šķiet, ka es neiemigšu līdz pat rītam. Izmisīgi cenšos aizpildīt apziņu ar vienalga ko — tikai nepalikt tukšumā.

Es visu atceros.

2004. gada 18. maijs 18:05 6 atsauksmes

tālu prom

Autoostā ir tikai norādes, no kurienes kādi autobusi atiet, taču laiki jāizdomā pašam. Dzelzceļa stacija ir aizslēgta, un peronu veiksmīgi ieņēmušas pienenes. Sliežu ceļš ir aizaudzis zaļš.

Aizstacijas tipa vecītis prasa cigareti, bet viņš laikam jau zina, ka man nebūs. Blakus stāv desmitgadīgs puišelis saplēstās krosenēs un rudi krāsotiem matiem.

Lietus. Uzvalks ir salijis, un tantiņa pa kreisi nezin kāpēc uz mani skatās, vienubrīd pat nomurminādama: «Paska’, šlipse arī...» Lāses slīd man pa brillēm un es jūtos pirmais džeks ciemā. Tā tev nav nekāda Rīga, vai zinies.

2004. gada 12. maijs 11:34 Divas atsauksmes

lapu sacīkstes ar mani

Atkal pasaule palikusi telpiska. Pasaule telpiska kļūst divas reizes gadā — kad uzsnieg pirmais sniegs un kad pamostas koki. Es varu sēdēt pie loga, cīnīties ar saules gaismu un skatīties, kā tukšā telpa piepildās. Ielas tagad ir kā alas, ar augstiem, taču aizsniedzamiem griestiem. Gribas skriet līdzi, gribas neatpalikt, bet man vairs nav spēka. Aizelsies nokrītu trases malā un skatos, kā lapas un ziedi aizteidz man garām. Nekas, nekas, vēlākais, jūnijā, es jūs panākšu. Bet tagad — man ir viss, ko gribas un viss, ko nevar paņemt.

2004. gada 11. maijs 18:42

patriarhāts

(..) The ideal woman in patriarchal discourse is silent or silenced through her construction in dominant or masculine discourse as unproblematic — the ‘fulfilled’ housewife, the selfless mother, the innocent virgin, the happy whore.

«Fables and endless genealogies: Soap opera and women's culture». By Mary Ellen Brown & Linda Barwick.

2004. gada 10. maijs 15:22 Trīs atsauksmes

zālīte nerviem

Ieraudzīju senu cīņu biedru ar cigareti rokā. Padomā tik, man ienāca prātā, re, ko dzīve izdara ar ideālistiem, saulainajiem Latvijas dēliem. Vēl tagad atceros, kā, vienu rītu iegāzies pie viņa istabā, redzēju, cik cītīgi viņš klāja gultu, cik ļoti baidījās no zirnekļiem, viņam pat bija svētglezniņa un visam pāri nosacīti veselīgs dzīvesveids bez negulētām naktīm un laikā nenodotiem rakstiem. «Darbs tāds stresains,» viņš man tagad paskaidro. Smēķējot jau pusgadu.

Lasīt tālāk →

2004. gada 7. maijs 13:13 5 atsauksmes

brīdis pēc tam, kas sācies lietus

Vakar noķēru lietu. Vai varbūt lietus noķēra mani. Patīkami raudzīties, ka cilvēki iesākumā nemaz nebēga, neslēpās, bet turpināja iet mierīgi tālāk, it kā nekādu laikapstākļu maiņu nebūtu. Taču tas neturpinājās ilgi. Tad ļaudis sāka nervozi drūzmēties tramvaja pieturas būdiņā, meklēt lietussargus un mapes, ko turēt virs galvas. Kad tramvajs pienāca, viņi ātri salēca tur iekšā. Es vienīgais stāvēju pelķē, kurā sabirušas ievu ziedu lapiņas, un smaidīju. Vējš, lietum vēl nepakļāvušās putekļu vērpetes un lietus smarža. Sentimentāli.

Un tad man ienāca prātā kaut kas no pamatskolas: «Birst ābelei balti ziedi, birst man gaužas asariņas.» Nē, es nezinu, kas tas tāds ir un no kurienes (tautasdziesma?). Man tikai gribējās, lai kāds to pateiktu. Tieši tagad. Kaut vai tāpēc, ka asaras ir slapjas kā lietus.

Pateiksi man to frāzi? Lūdzu.

2004. gada 1. maijs 22:47 Viena atsauksme

labdien Eiropā

Mēs te ar draugiem piektdien bijām Krastmalā Eiropas Savienībai par godu televizoru paskatīties. Tautas gan bija sanācis tik daudz, ka nebija kur nolikt klubkrēslu, tāpēc vajadzēja stāvēt kājās. Izturējām.

Īpaši man patika brīdis, kad ļaužu lērums ar zilidzelteno karodziņu palīdzību no pūļa pamazām pārvērtās idiotus tēlojošā barā. Neko jau, idiotus tēlojušu baru interesantāk filmēt un skatīties, kā viņi vicina savus karodziņus un dzied līdzi. Galu galā, man tamlīdzīgu lietiņu izdevās dabūt pirmo reizi mūžā - izrāvu vienam puikam no rokām, lai gan man šķiet, ka viņš pats to bija izrāvis karodziņu dalītājam.

Lasīt tālāk →

Meklēšana

Šī diena

  • Marģers, Anastasija

rubrikas

izvēlēts raksts

Vēl pirms dažiem gadiem bija visai populāri rēķināt, cik lielus zaudējumus rada spams jeb mēstules. Populāri tas bija tamdēļ, ka skaitļi bija lieli un visu laiku aizvien pieauga. Pēdējā laikā gan šāda pētniecība, šķiet, ir izgājusi no modes.

Lasot ziņas par spama upuŗiem, dažkārt iedomājos — ir nu gan amerikāņi (vai kādi citi) stulbi. Tādos zaudējumos var iedzīvoties vien tad, ja ļaudis rūpīgi izlasa katru mēstuli ar «v1agras» un «Rolex replica» piedāvājumiem, un, kad visas negribētās vēstules izlasītas un tām godprātīgi atbildēts («Pateicos par jūsu interesi, bet pašlaik esmu pilnībā apmierināts ar savu seksuālo dzīvi»), darba diena arī beigusies. Tomēr šī ir tikai viena — un lietotāja līmenī nebūt ne kaitnieciskākā spama izpausme.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu mēstuļu radītie zaudējumi »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties.org internetā kopš 2002. gada

E-pasts: redakcija-at-mosties-org

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas