mosties.org

2003. gada 27. novembris 10:18 Trīs atsauksmes

saruna ar svešinieku

«Labdien, vai jums būtu mirklītis laika?» teica kāds vīrs, kuru tuvumā nebiju pamanījis. «Lūdzu,» es teicu, mazliet ieinteresēts, ko tad tādam no manis vajag. «Es zinu tikai to, ka neko nezinu. Kurš to teica?» Jā, es zinu, kurš. Protams. Nu man ienāca prātā, ka vecais būs kāds pseidofilosofs, kas, iedvesmojies no antīkajiem domas meistariem, laiku pavada tērzējot ar nepazīstamiem cilvēkiem un mēģinot apšaubīt viņu dzīves pārliecības.

Lasīt tālāk →

2003. gada 25. novembris 12:55 Divas atsauksmes

Sprīdītis Amerikā

Ja Tu neskatījies filmu «Sprīdītis Amerikā», tad ar to apsveicu. Pilnīgi nevienas pozitīvas atšķirības no «Atrasts Amerikā», drīzāk jau radās asociācija ar plaģiātu - tik līdzīgi tas viss izskatījās.

Un šī ir jau otrā filma (pēc «Atrasts Amerikā»), kas nepasaka, kādā veidā viņi, projāmbraucēji no Latvijas, sāk savu dzīvīti svešā malā. Viena lieta ir, ja jau mazliet amerikanizējies cilvēks izgāžas krēslā un stāsta, kā bija toreiz, kad viss bija jāsāk, otra - kad parāda mokas, ko viens otrs piedzīvo tieši šajā brīdī, mēģinot atrast darbu un dzīvesvietu. Cerība par manu vēlmju piepildījumu «Sprīdītī» bija tikai vienā brīdī, kad teksta ierunātāja stāstīja par vietu, kur ļaudis katru rītu pulcējas ar cerību dabūt jel kādu darbu vienai dienai. Bet pēc tam atkal sākas filosofēšana par dzīvi ar ekonomiski puslīdz normāli dzīvojošiem īpatņiem. Kam tas viss?

Taču latvju sprīdīši laikam ir kļuvuši par aktuālāko tēmu filmu ražotājiem. Turpat pie Kinogalerijas redzēju plakātu, kas solīja stāstu par latviešu darba meklētājiem Īrijā. Cerības jau allaž paliek.

2003. gada 24. novembris 19:27 Trīs atsauksmes

kustība

Viss paliek. Nosvīdusi neizdzerta glāze. Glāzes atstāti slapji apļi uz galda. Studenta apliecība kaut kur plauktā. Lietussargs autobusā un neizpratne manī.

Es nezinu, kam ir šis viss. Es neteikšu, ka tas ir labi vai slikti, jo labuma vai sliktuma še nav. Vēl nav? Nebūs?

Slapjumu no galda aizslauka lupata. Apliecība nokrīt zemē un tiek pasperta zem gultas. Lietussargs aizbrauc bez manis (phe, kam man lietussargs?).

Mani nevar aizvest, pagrūst, izgaisināt, aizslaucīt. It kā.

2003. gada 24. novembris 10:32

Ojārs Vācietis

Kamēr novembris vēl ir.

[..] Tas, ka starp diviem dzīviem
Ir nedzīva ledus augums —
Bez spēka
Man noslēpt tevi
Un tev noslēpt mani.

Mums, dzīviem
Nav lielāka prieka —
Ja rūsa ko nevar,
Ja lode ko nevar,
Ja nāve ko nevar.

Ojārs Vācietis ir spēks. Vakar pēkšņi to sajutu. Šodien tas varbūt jau ir ierastais ritms.

2003. gada 14. novembris 11:49 Trīs atsauksmes

vecais

Es viņu redzu katru vakaru. Kad precīzi notiektā laikā iekāpju tramvajā, viņš jau tur sēž. Vienmēr vienā un tajā pašā vietā, vienās un tais pašās drānās, ar to pašu tīkliņu drebošajās rokās un to pašu tukšo skatienu.

Nezinu, kurā pieturā viņš izkāpj. Vienā mirklī viņš pazudis, tā vienkārši pazudis. Taču zinu, ka nākamajā vakarā viss sāksies atkal. Pasaulē vēl ir kaut kas paredzams.

2003. gada 14. novembris 11:24 Divas atsauksmes

kārtējais

Laiks kompleksiem! Laiks atkal noņirgt citus! Laiks būt zemiskam un nekorektam!

Tev šķiet, ka Tavas acis rāda pareizi? Ja zem attēla rakstīts: «Mana ģimene: es, tētis, mamma, brālis, māsa», cik cilvēkiem būtu jābūt redzamiem? Protams, ka diviem! Matemātika un loģika ir mūsu draugs.

2003. gada 13. novembris 18:58 Viena atsauksme

atsauce

Raugoties, no kurienes pie manis ļaudis nāk, uzdūros google pieprasījumam, kur kāds tīkla pētnieks savu vēlmi bija formulējis šādi: anekdote bibliotēkā. Nez, ko viņš/viņa bija gribējis ieraudzīt?

2003. gada 13. novembris 10:23

no rīta

Staigāju gar Centrāltirgu un redzēju, ka Daugava ir pazudusi. Atkal migla. Toties sarma ir parādījusies. Koki nu ir gaišāki nekā nokritušās lapas. Pasaule beidzot kļūst telpiska. Tagad varbūt ir vērts apmaldīties pagalmā.

2003. gada 7. novembris 10:05

migla

Miglā viss paliek tuvāks. Kā ar roku var aizsniegt. Un steigties arī nav vērts — tā var vien ātri aplauzties un uzskriet virsū kādam cilvēkam, kas šajā vietā patiesībā nemaz neatrodas. Labāk apsēsties uz ietves, atspiest muguru pret tramvaja pieturas zīmes stabu un aizmigt, kā tas tur pusēns vakar vakarā.

Šorīt viņa tur vairs nebija. Aizlidojis?

2003. gada 5. novembris 17:19 Viena atsauksme

mitras smaržas dvesma

Miers. Tumšs un tukšs. Nelīst. Vēl nē. Tik silts, ka man nav saprotams, kāpēc tagad būtu vajadzīga ziemas jaka. Droši vien tāpat kā web standarti, lai būtu ar ko palepoties, bet kas īstenībā nevienu neuztrauc.

Pat zvaigžņu nav. Zvaigznes ir vienīgi iekšpusē, un tās visas sauc pēc uzmanības, tās visas grib būt sava nosaukuma vērtas. Un tāpēc tās spīd. Gribi redzēt? Atnāc, parādīšu.

Ai, nē. Nodzisa jau. Pārtraukums. Mākoņi. Nesapratne. Bailes no lavīnām un supernovas likteņa. Bet nekas jau nepazūd. Tikai mainās.

Ieklausies klusajā novembrī, kur tikai pilsēta san, bet cilvēks elpo tik klusi, lai neiztraucētu.

Meklēšana

Šī diena

  • Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

rubrikas

izvēlēts raksts

Tukšais trolejbuss bija noslēdzošais triju trolejbusu rindā, kas, kā jau tas dažkārt gadās, pēkšņi visi sadomājuši doties apgaitā pa pilsētas tumšajām un drūmajām priekšpilsētām. Iekāpu pēdējā, un tur bez manis bija tikai viena sieviņa, kas aktīvi runāja «par dzīvi» ar konduktori.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu piektdienas vakars »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas