mosties.org

2003. gada 24. jūnijs 21:37

vakars

Mežs ir silts. Pilns siltu straumju un smaržo pēc izbradātiem meža zemeņu stādiem. Pļava ir pilna aukstas rasas un tikai pa retam varu sajust nez no kurienes radušos neadekvāta siltuma dvesmu. Pļava smaržo pēc ataugušas zāles un meitenes siena gubā. Ceļš ir silts un smaržo pēc mitriem putekļiem un kaķa, kas nāk uz mājām vakariņās.

Es skrienu tālāk savā vakara skrējienā. Esmu starp siltumu un aukstumu. Meklējot to, ko nekad neesmu pazinis, bet kamēr neesmu atradis, tikām vēl nezinu, ka velti meklēju.

Vēl esmu šaipusē. Vēl naktis nav tik garas, lai apmaldītos. Vēl var.

2003. gada 16. jūnijs 00:00

atmiņa

Kad man ir nolikta kāda nopietna tikšanās, nopietnās tikšanās laiku pierakstu uz mazas lapiņas, pārloku lapiņu uz pusēm un jūtos nodrošinājies pret iespējamu atmiņas zudumu. Tomēr gandrīz vienmēr pirms nopietnajām tikšanās reizēm, kad gribu pārliecināties, ka pavisam noteikti esmu kaut ko sajaucis un nogulējis, un tikšanās ir neglābjami nokavēta, lapiņu nekur nevar atrast. Tā arī nekad neesmu varējis atcerēties, kurā brīdī piezīmīte no manām rokām nokļūst kaut kur citur; nekad neesmu spējis iedomājies, kas ir tā vieta, kur pa šo laiku droši vien ir sakrājies vesels lērums mazu zīmīšu.

Lai nu kā, bet šādi atzīmētu tikšanos tāpat nekad neesmu nokavējis. Laikam jau tomēr palīdz.

2003. gada 10. jūnijs 00:00

gaismas ātrums

Sēžu pie loga un ik pa laikam vēroju, kā paliek arvien gaišāks. Drīz varēs slēgt laukā lampu. Diena būs apmākusies -- vismaz man te tā tagad izskatās. Acīm ir grūti samierināties ar absolūtu pakāpeniskumu -- šķiet, ka gaisma ārpusē nāk ar lieliem lēcieniem -- tikko vēl bija krēsla, bet tagad jau tīri gaišs. Zibsnis -- un atkal palika gaišāks. Sāk dziedāt zīlītes -- tā ir zīme, ka laiks iet gulēt. Vai arī jādodas pastaigt pa gaišo, vēl tukšo pilsētu. Pavērot, kā izskatās, kad esmu viens pats visā pasaulē.

Nakts ir bijusi gara, bet vienlaikus tik īsa. Dienas drīz būs sava garuma maksimumā. Laiks skrien kā traks.

Meklēšana

Šī diena

  • Doloresa, Aleksandrs
  • 18. novembris — Latvijas dzimšanas diena

rubrikas

izvēlēts raksts

Bites

Manas bērnības gadu vasarām bija bišu smarža. Tēva drānas smaržoja pēc propolisa un dūmiem, lauku mājas bišu lietu istabiņā regulāri bija no medus lipīga grīda, šad un tad gan viņam palīgā ejot, gan atrodoties it kā drošā attālumā no dravas, gadījās pa kādam skaudram un nepelnītam bites dzēlienam. Tā asums vienā mirklī no dzēluma vietas pārņēma visu ķermeni, uzkavējās tur vairākus mirkļus, līdz atlaidās.

Bites manos laukos ir bijušas ilgi, un arī pašlaik tās ir viens no nemainīgumiem, kas saglabājies, kad pārējo ar plašu vērienu ātrāk par laika zobu sabojā jaunie saimnieki.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu mājas, kurās ir bites »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas