mosties.org

2003. gada 18. aprīlis 00:00

palīdzība

Pēcpusdiena. Tramvajs. Pie kādas kundzītes pienāca nīgra konduktore. «Vai, man laikam būs vēlreiz biļete jāpērk,» izsaucās kundzīte. «Mana ceļabiedrene mums abām nopirka biļetes, bet izkāpdama manējo neatdeva. Jā, laikam būs vēlreiz jāpērk...» Viņa jau izvilka no (savas) somas maciņu, lai konduktorei noskaitītu konkrētos santīmus, bet tad pēkšņi kāda cita kundzīte teica: «Nepērciet, es iedošu savējo, man tūlīt laukā jākāpj,» un pasniedza pirmajai kundzītei talonu. «Vai, liels paldies jums,» kundzīte izsaucās, kad viņas labdare kāpa laukā pa durvīm. «Th, nav par ko,» pēdējā diezgan nicīgi atteica un prom bija.

Kādas pāris pieturas tālāk, brīdī, kad tramvajs apstājās, no priekšā esošā vagona izkrita kāda tantīte, visi iepirkumu maisiņi aizskrēja kur nu kurais, puķītes izbira zemē. Tūlīt viņai klāt pieskrēja kāda cita tantīte un kāds zaļoksns jauneklis un palīdzēja cietušajai piecelties.

2003. gada 2. aprīlis 00:00

pamācoša pasaka

Vakar radio noklausījos vakara pasaciņu. Nezinu, cik tā veca, bet laikam jau diez gan; Latvijas radio pasaku teicējs bija tas pats, kas pasakas lasīja arī tad, kad es augu. Tagad es vairs neaugu, bet viņš joprojām stāsta.

Pasaka bija par adatu, cimdu un vāveri, kas labi dzīvoja kopā, līdz atnāca pavasaris un visiem sagribējās bērzu sulas nodzerties. Noplēsa viņi bērziem mizas, huligāni tādi, kaut kādā veidā uztaisīja spainīšus, apskrāpēja bērzus un gaidīja, kad nu sulas gāzīsies kā cunami vilnis uz krastu. Bet kas tev deva - pa nakti atnāk nezināms ļaundaris un adatas spainīti izposta. Adata teic, ka nu visiem jāiet sargāt pa nakti savu privātīpašumu, bet tie pārējie, individuālisti nelaimīgie, nejūtas apdraudēti un netaisa tādu kooperatīvu. Tikai tad, kad nezināmais ļaundaris sapostījis visus 3 spainīšus, viņi izdomā, ka jāsargā kopā. Tā arī šie nosargāja savas sulas no lapsas, viņai teikdami: «Neaiztiec cita labuma» un «iemācies palūgt», tirāni tādi. Tās arī ir happy end.

Ceru, ka Tu saproti, cik skaisti ir dzīvot kolhozā, jo tad var visiem ārējiem ienaidniekiem parādīt viņu īsto vietu. Man patīk vecas pasakas, no tām ārā lien veco laiku patiesība.

Meklēšana

Šī diena

  • Zane, Zuzanna

rubrikas

izvēlēts raksts

Laukos skatījos uz stārķi.

Skatījos un domāju -- stārķim gan ir grūta dzīve. Viņš, nabags, galīgi nomocījies un pelēks, atlido no siltajām zemēm, bet te viņam jāēd kaut kādi balti kāpuri. Nemazgāti, dzīvi kāpuri. Un pa kādai vabolei arī (nevarēju jau visu viņa ēdienkarti saskatīt) -- labu apetīti, lasītāj. Un tad vēl stārķim jābaidās no traktora, jo nevar jau zināt, kas tas tāds īsti ir un kāpēc tas braukājas pa lauku. Tā gribējās putnam pastāstīt, ka traktors tā ālējas tikai tāpēc, lai stārķim būtu vieglāk atrast ēdamo, lai stārķis pateicībā par šo žestu saviem sīkajiem pastāstītu, ka ligzda jāvij pie mums, nevis stulbo kaimiņu pagalmā un vispār -- ka pasaule šodien griežas ap stārķi. Taču stārķis ir tramīgs un bažīgs. Viņš neuzticas traktoram, viņš neuzticas sunim, kas nāk ar viņu iepazīties, viņš neuzticas man (lai arī nespēju iedomāties neko trakāku par to, ka stārķis ēstu man no rokas, kas nozīmē knābšanu).

Grūti būt stārķim.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu putns »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot

Famfamfam ikonas