mosties.org

2003. gada 28. marts 00:00

entuziasms

Kas mani totalitārismā pārsteidz, ir tas, ka sistēmas stingrība / bailes iet rokrokā ar entuziasmu. Sistēmas pastāvēšanai visos līmeņos ir nepieciešams entuziasms -- sākot no vadoņa, jo citādi nespēju izskaidrot, kāpēc viņam šāda sistēma ir vajadzīga, un turpinot ar pārējo līmeņu funkcionāriem. Tie, kuriem nav baiļu, ir entuziasms. Apspiestie paši sevi apspiež.

Totalitārisms kā politiskā sistēma parāda rīcības modeli. Viens no šiem faktoriem -- bailes vai entuziasms -- ir katram no mums, lai pamatotu savu darbošanos, neatkarīgi no politikas.

2003. gada 21. marts 00:00

karš sākas

Vakar no rīta mana istaba bija auksta. Vējš pūta tieši logā, caur sadēdējušajiem rāmjiem tas, nosaukdams sevi par pārmaiņu vēju, iekļuva iekšā un arvien vairāk mani saldēja.

Pulkstenis bija astoņi, un es dzirdēju, ka ir sācies karš. Kāds izslēdza radio. Sapratu, ka tikko manī ir zudis kaut kas no ticības labajai pasaulei. Vairs nekad nebūs tā, ka bija, nekad vairs tik ļoti neticēšu labām beigām. Tagad es ticēšu tikai beigām.

2003. gada 19. marts 00:00

cīņa & maize

Es reiz teicu, ka dzīve ir cīņa, jo katram ir jāizkaro sava vieta un jāizcīna savs labums. Taču šodien nācās pārliecināties, ka dzīve ir kaut kas vairāk nekā cīņa. Varbūt tā vispār nav cīņa.

Šodien lielveikalā man klāt pienāca kāds margināla izskata vecītis, pieklājīgi pieklājīgi mani uzrunāja un prasīja, vai nevarot iedot 20 santīmus maizītei. Ubagiem es naudu nedodu, neiežēlojos arī par tiem, kas naudu maizes iegādei lūdz ārpus veikala, bet šim cilvēkam, kurš teica, ka ir bezpajumtnieks un ka tāda nu ir dzīve, iedot tos santīmus šoreiz šķita pašsaprotami. Sekoja paldies no vecīša puses, un pēc brīža viņš jau bija iejucis pircēju masā.

Es neskatījos, vai vecītis patiešām nopirka maizīti. Mani neinteresēja, vai viņu gadījumā vairāk neinteresēja aliņš no blakusplauka. Arī tas nē, vai vecītis kaut ko līdzīgu nejautāja citiem pircējiem. Lai jau tiek, ja viņš no tā kļuva mazliet laimīgāks. Tāpēc dzīve nav tikai cīņa. Dzīve varbūt ir vēl kaut kas cits.

2003. gada 12. marts 00:00

skatuve

Es esmu kā aktieris izrādē, kuru neviens neskatās. Jo mazāk kāds skatās, jo lielāks aktieris es kļūstu. Jo vairāk skatās, jo mazāku lomu spēlēju. Pats jau vien esmu vainīgs, ka tā, jo laikam jau neesmu tik liels aktieris, lai daudziem patiktu. Un tā manas izrādes skaistākās epizodes un manas lomas skaistākie uznācieni paliek tikai man pašam.

Meklēšana

Šī diena

  • Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

rubrikas

izvēlēts raksts

Viena no pazīmēm, kas liecina, ka no sociālisma esam pārcēlušies uz kapitālismu, ir tas, ka mainījusies attieksme pret naudu. Lai gan ļaudīm naudas nekad nav gana daudz, tomēr, ja runa ir par sīkām naudas summām, atšķirība ir jūtama.

Lasīt tālāk nejauši izvēlēto ierakstu santīms uz ietves »

Kustība par negatīvu domāšanu Mosties internetā kopš 2002. gada

E-pasts: mosties-at-gmail-com

Spēks no Pivot, izmitina Process.lv

Famfamfam ikonas